Atjaunīgās enerģijas nozarei turpinot augt, pieaug nepieciešamība pēc enerģijas uzglabāšanas un balansēšanas risinājumiem. Mēs attīstām elastīgu sistēmu, lai efektīvi izmantotu un pārvaldītu 100 % zaļu enerģiju gan īstermiņā, gan garākos termiņos.
Palīdzot pārvaldīt pieprasījumu, palielinot tīkla uzticamību un samazinot vajadzību pēc ražošanas ierobežošanas, enerģijas uzglabāšanas sistēmas (angliski battery energy storage systems, BESS) atbalsta atjaunojamo enerģijas avotu integrāciju. Enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas var tikt pielietotas dažādos tirgos: balansēšanas, sistēmu, frekvenču atbalsta pakalpojumu nodrošināšanā un nākamās dienas tirgus arbitrāžā. Straujā atjaunojamo energoresursu attīstība reģionā palielina pieprasījumu pēc balansēšanas un citiem tīkla pakalpojumiem.
Lietuva
Projekts būvniecības stadijā
147 MW jauda; uzglabāšanas ietilpība – 295 MWh
Ķelmes akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēma tiek attīstīta netālu no Ķelmes vēja enerģijas parka Lietuvas centrālajā daļā. Projekta jauda būs 147 MW, uzglabāšanas ietilpība – 294 MWh, komercdarbību plānots uzsākt 2027. gadā.
Lietuva
Projekts būvniecības stadijā
45 MW jauda; 90 MWh uzglabāšanas ietilpība
Mažeiķu akumulatoru enerģijas uzkrāšanas sistēma tiek attīstīta pie Mažeiķu vēja enerģijas parka, Lietuvas ziemeļu daļā. Projekta jauda būs 45 MW, enerģijas uzkrāšanas ietilpība – 90 MWh. Komercdarbību plānots uzsākt 2027. gadā.
Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas palīdz balansēt elektroenerģijas ražošanu un patēriņu, izvairoties no pēkšņa elektroenerģijas pārpalikuma vai trūkuma.
Bateriju sistēmas ļauj efektīvi izmantot saules un vēja enerģiju pat tad, kad nenotiek enerģijas ražošana (piemēram, kad nespīd saule un / vai nepūš vējš).
Elektroenerģijas uzkrājošās sistēmas samazina atkarību no fosilajām izejvielām nodrošina paredzamu energoapgādi.
Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas ļauj uzkrāt elektroenerģiju no elektrotīkla vai elektroenerģijas ražošanas avotiem, piemēram, saules un vēja elektrostacijām. Šo sistēmu darbības princips ir līdzīgs kā baterijām, taču uzkrāšana notiek daudz lielākā mērogā.
Uzkrāto enerģiju var nodot atpakaļ tīklā tad, kad palielinās pieprasījums (piemēram, kad pilsētas iedzīvotāji pēc darba atgriežas mājās) vai tad, kad samazinās saražotās enerģijas daudzums (pēc tumsas iestāšanās saules elektrostacijas gadījumā).
Uzkrājošās sistēmas ir īpaši svarīgs elements, attīstot zaļās enerģētikas objektus, jo saražotās enerģijas daudzums ir atkarīgs no dabas apstākļiem, diennakts laika un citiem faktoriem, kurus ne vienmēr ir iespējams prognozēt.
